Reglaments

Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesas

REGLAMENTS

1. pants. Šķīrējtiesas nosaukums un tās dibinātājs

Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums ir Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesa.
Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesas dibinātājs ir Biedrība "Tiesiskums un taisnīgums", vienotais reģistrācijas numurs 40008239659.
Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesa tulkojumā uz angļu valodu – Arbitration on European Commercial Matters.
Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesa tulkojumā uz krievu valodu – Третейский суд по Европейским Комерчнеским сделкам.

2. pants. Piemērošanas jomas

(1) Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesa (turpmāk tekstā – Šķīrējtiesa) ir nevalstiska organizācija, kas darbojas pastāvīgi un izveidota, lai nodrošinātu šķīrējtiesai pakļauto strīdu izšķiršanu.

(2) Ja puses rakstveidā vienojušās par to, ka strīdi, kas attiecas un konkrēto līgumu, tiks nodoti izskatīšanai Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesā, tad tādi strīdi tiks izskatīti, pamatojoties uz Latvijas Republikas Civilprocesa likuma D daļu "Šķīrējtiesa", šo Reglamentu un ievērojot UNCITRAL Arbitrāžas likumu.

(3) Šķīrējtiesas līguma puses:

rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas;
Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiska persona;
cits privāto tiesību subjekts.

(4) Pusēm ir tiesības brīvi vienoties par šķīrējtiesas procesā piemērojamajiem likumiem. Ja šāda vienošanās nepastāv vai Šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojami Latvijas likumi, ciktāl starptautiskos līgumos un konvencijās, kurās piedalās Latvija, nav noteikts citādi.

(5) Pušu vienošanās par strīda nodošanu Šķīrējtiesai var būt izteikta:

kā atsevišķa abpusēja vienošanās;
kā speciāls noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas atruna);
pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā.

(6) Šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses vienojušās par šī strīda nodošanu izšķiršanai un ja strīds nav pakļauts ekskluzīvai tiesu jurisdikcijai.

(7) Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu un prasītājs ir iesniedzis prasību Šķīrējtiesā, strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai tikai pie nosacījuma, ja otra puse neiebilst strīda izskatīšanai Šķīrējtiesā.

3. pants. Šķīrējtiesas darba organizācija

Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas Padomes priekšsēdētājs un tā nozīmēts Šķīrējtiesas kancelejas vadītājs, kuri veic Šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu Šķīrējtiesas darbību, kā arī šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.

4. pants. Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība

(1) Šķīrējtiesa var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir vienojušās par attiecīgā strīda nodošanu izskatīšanai Šķīrējtiesā, izņemot gadījumus, kas noteikti Civilprocesa likumā.

(2) Par strīda piekritību lemj pati Šķīrējtiesa, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.

(3) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas paskaidrojuma (atsauksmes) iesniegšanas termiņš.

(4) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.

(5) Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā paliek spēkā.

(6) Ja pušu pamatlīgums tiek atzīts par spēkā neesošu, tas neattiecas uz līgumā esošo Šķīrējtiesas atrunu.

(7) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu. Šajā gadījumā Šķīrējtiesa aptur
šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(8) Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

5. pants. Padome

(1) Šķīrējtiesai ir Padome, kas sastāv no ne mazāk kā trijiem locekļiem, kurus Šķīrējtiesas dibinātājs ieceļ uz trīs gadiem. Padomes locekļiem ir jābūt juristiem. Padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl no Padomes locekļiem, ja dibinātājs nav nolēmis citādāk.

(2) Divi Padomes locekļi veido kvorumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, priekšsēdētājam ir izšķirošā balss. Neatliekamos gadījumos priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja pilnvarotajam padomes loceklim ir tiesības pieņemt lēmumus Padomes vārdā vienpersoniski. Padomes lēmumi ir galīgi un nav pārskatāmi.

6. pants. Sekretariāts

Šķīrējtiesai ir Sekretariāts un to vada Padomes priekšsēdētāja nozīmēts Sekretariāta vadītājs (turpmāk tekstā – Vadītājs) ar juridisko izglītību.

7. pants. Tiesvedības principi

Šķīrējtiesas sastāvam katra lieta jāvada taisnīgi, lietišķi un ātri, nodrošinot katrai pusei tiesības izklāstīt lietas apstākļus.

8. pants. Šķīrējtiesas sastāvs un šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtība

(1) Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un Civilprocesa likuma "D" daļas noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai un atbilst Civilprocesa likuma 497.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām un attiecībā pret kuru nepastāv Civilprocesa likuma
497.panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi

(2) Šķīrējtiesā strīdu izskata šķīrējtiesneši saskaņā ar dibinātāja apstiprinātu sarakstu, kurš ir iesniegts reģistrēšanai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un kurš ir pievienots Šķīrējtiesas reģistrācijas lietai.

(3) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam. Šķīrējtiesnesis nav puses pārstāvis, Šķīrējtiesnesis nav materiāli atbildīgs par šķīrējtiesas kļūdu.

(4) Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaits (viens vai trīs).

(5) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, Šķīrējtiesa sastāv no trijiem šķīrējtiesnešiem.

(6) Ja puses ir ierosinājušas strīda izskatīšanu trīs šķīrējtiesnešu sastāvā un ir izvēlējušās katra pa vienam šķīrējtiesnesim, tad trešo šķīrējtiesnesi ieceļ Padome.

(7) Ja kāda no pusēm nav norādījusi tās izvēlēto tiesnesi, to ieceļ Padome.

(8) Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās. Šādos gadījumos šķīrējtiesnesi ieceļ Padome.

(9) Šķīrējtiesnesim, kuru ir izvēlējusies kāda no pusēm vai iecēlusi Padome konkrētās lietas izskatīšanai, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šā šķīrējtiesneša objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākli šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

9. pants. Šķīrējtiesneša noraidīšana

(1) Lietas dalībnieks var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim, iesniedzot Šķīrējtiesai rakstveida ziņojumu, norādot faktus vai apstākļus, kas ir par pamatu noraidījumam.

(2) Noraidījums jāpieteic pirms lietas iztiesāšanas uzsākšanas. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas iztiesāšanas laikā. Šajā gadījumā noraidījums iesniedzams Šķīrējtiesas sastāvam.

(3) Šķīrējtiesa nodrošina puses un šķīrējtiesnešus ar iespēju atbilstošā termiņā izteikt viedokli par šķīrējtiesneša noraidījumu.

(4) Puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi, 3 (trīs) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šķīrējtiesneša noraidīšanas pamatiem, nosūta šķīrējtiesnešiem paziņojumu,norādot tajā, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida, un noraidījuma pamatu. Šķīrējtiesas sastāvs izsaka savu viedokli par pieteikto noraidījumu.

(5) Padome pieņem galīgo lēmumu par šķīrējtiesneša noraidījumu. Ja Padome pieņem lēmumu par šķīrējtiesneša neatbilstību, tā atstādina šķīrējtiesnesi.

10. pants. Šķīrējtiesnešu nomaiņa un pilnvaru izbeigšanās

(1) Šķīrējtiesnesi nomaina viņa nāves gadījumā, kā arī, ja Padomes priekšsēdētājs (vai tā pilnvarots Padomes loceklis) pieņem šķīrējtiesneša atlūgumu vai viņa noraidījumu pēc pušu lūguma.

(2) Šķīrējtiesnesi var nomainīt arī pēc Padomes priekšsēdētāja (vai tā pilnvarotā Padomes locekļa) ierosinājuma, ja pēc tā ieskata šķīrējtiesnesi de jure vai de facto kavē pildīt viņa pienākumus vai arī viņš nepilda savus pienākumus atbilstoši Reglamentam, vai neievēro noteiktos procesuālos termiņus.

(3) Ja šķīrējtiesnesis ir jānomaina, Padomes priekšsēdētāja (vai tā pilnvarotā Padomes locekļa) kompetencē ir izlemt vai šai nomaiņai jānotiek saskaņā ar sākotnējo šķīrējtiesnešu izvirzīšanas kārtību.

(4) Šķīrējtiesneša nāves vai atstādināšanas gadījumā, Padomes priekšsēdētājs (vai tā pilnvarotais Padomes loceklis) var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa turpināšanu atlikušo šķīrējtiesnešu sastāvā. Pirms šķīrējtiesneša atstādināšanas un jauna šķīrējtiesneša iecelšanas Padomes priekšsēdētājam (vai tā pilnvarotajam Padomes loceklim) ir jāņem vērā atlikušo šķīrējtiesnešu un pušu viedoklis.

11. pants. Pierādījumi

(1) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu.

(2) Šķīrējtiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.

(3) Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm papildus pierādījumus, jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, pieaicināt ekspertus, konsultantus un apskatīt lietiskos pierādījumus.

(4) Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(5) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noraksta veidā. Ja puses iesniedz dokumenta norakstu, Šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, Šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.

(6) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību, atbilstību un pamatotību.

(7) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, Šķīrējtiesa var pēc puses lūguma noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus. Šajā gadījumā ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse iepriekš ir iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.

(8) Puses pēc Šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

(9) Pēc puses pieprasījuma Šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties Šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

12. pants. Šķīrējtiesas valoda

(1) Process Šķīrējtiesā notiek latviešu valodā. Šķīrējtiesa var pieļaut citu tiesvedības valodu, ja puses par to ir vienojušās.

(2) Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, viņam ir tiesības pieaicināt tulku.

13.pants. Pārstāvība

(1) Puses lietas izskatīšanā var piedalīties pašas vai tās var pārstāvēt to pilnvarotās personas, kā arī tām var palīdzēt to padomdevēji.

(2) Pilnvarojumam jābūt noformētam atbilstoši Latvijas Civilprocesa likuma prasībām.

(3) Pušu vai to pārstāvju neierašanās uz šķīrējtiesas sēdi, ja pusei par to pienācīgi paziņots, kā arī paskaidrojumu par prasības pieteikumu un rakstveida pierādījumu neiesniegšana Šķīrējtiesā nav šķērslis strīda izskatīšanai pēc Šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.

14. pants Konfidencialitāte

(1) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt Šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

15. pants. Pieteikums Šķīrējtiesai

(1) Šķīrējtiesas procesu ierosina prasītājs, iesniedzot prasības pieteikumu (turpmāk tekstā – Pieteikums) Šķīrējtiesai.

(2) Prasības pieteikumi Šķīrējtiesā jāiesniedz rakstveidā latviešu valodā vai ar Šķīrējtiesas piekrišanu valodā, kura paredzēta pušu līgumā par strīda izšķiršanas nodošanu Šķīrējtiesā, un ar tik norakstiem un visiem pielikumiem, cik izskatāmajā lietā ir atbildētāju un viens eksemplārs Šķīrējtiesai.

(3) Prasības pieteikumā norādāms:

Šķīrējtiesas nosaukums;
informācija par pusēm, t.i., fiziskajām personām vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, – arī personas kodu un tālruņa numuru, bet juridiskajai personai – tās nosaukums un juridisko adresi un, ja prasītājam ir zināmi, arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru;
prasības priekšmets;
prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins;
apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina;
likums, uz kura prasība pamatota;
prasītāja prasījumi;
prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;
prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai;
atbilstoša vienošanās, kura ietver nosacījumu par strīda izšķiršanu Šķīrējtiesā vai Šķīrējtiesas līgums;
norādes par šķīrējtiesnešu skaitu un šķīrējtiesnesi, kuru puse izvirza strīda izskatīšanai, ja puses vienojušās par trīs šķīrējtiesnešu sastāvu, kā arī viedoklis par strīda izskatīšanas vietu, piemērojamo likumu un šķīrējtiesas valodu.

(4) Prasības pieteikumam jāpievieno dokuments, kas apstiprina tiesvedības nodevas un šķīrējtiesneša (-u) honorāra nomaksu Reglamentā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(5) Prasības pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

(6) Ja prasības pieteikums tiek iesniegts pret fizisku personu, tad prasītājam ir jāpievieno prasības pieteikumam izziņa, kas apliecina fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu.

16. pants. Paziņojumi un izsaukumi

(1) Jebkuri paziņojumi un sarakste notiek, izsniedzot tos pret parakstu, nosūtot ierakstītus sūtījumus, ar faksu, kurjeru vai jebkuriem citiem līdzekļiem, kas nodrošina sūtījuma reģistrāciju.

(2) Paziņojuma nosūtīšana vai sazināšanās tiek uzskatīta par notikušu 7. (septītajā) dienā pēc attiecīgā sūtījuma nodošanas pasta iestādē vai arī, ja tas noticis saskaņā ar šī panta noteikumiem.

(3) Šķīrējtiesa savlaicīgi paziņo pusēm par Šķīrējtiesas sēdi, ievērojot Latvijas Civilprocesa likuma normas.

(4) Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

(5) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi, tā pārstāvim vai pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas juridiskās adreses, vai fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, – pēc pēdējās zināmās adreses.

17. pants. Tiesvedības nodeva un šķīrējtiesneša (-u) honorārs

(1) Iesniedzot Pieteikumu, prasītājam ir jāsamaksā Reglamenta pielikumā noteiktā tiesvedības nodeva un šķīrējtiesneša (-u) honorārs.

(2) Pēc prasītāja rakstiska lūguma Padomes priekšsēdētājs (vai tā pilnvarots Padomes loceklis) ir tiesīgs noteikt citu samaksas termiņu, kurš prasītājam ir jāievēro.

(3) Ja tiesvedības nodeva un šķīrējtiesneša (-u) honorārs netiek samaksāts saskaņā ar šā panta noteikumiem, prasītāja Pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas.

18. pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Ja prasības pieteikumā nav norādīti visi Reglamenta 15.pantā noteiktie rekvizīti vai prasības pieteikumam nav pievienoti minētajā pantā noteiktie dokumenti, Šķīrējtiesa pieņem motivētu lēmumu par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 10 (desmit) dienām

(2) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts Šķīrējtiesā.

(3) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam. Tiesvedības maksa šajā gadījumā tiek atmaksāta prasītājam, ieturot no tās 10 % (desmit procenti).

(4) Prasības pieteikuma atdošana prasītājam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai Šķīrējtiesā, ievērojot šajā Reglamentā noteikto vispārējo pieteikumu iesniegšanas kārtību.

19. pants. Lietas ierosināšana

Ja Šķīrējtiesā ir iesniegts Reglamentā noteiktais Pieteikuma un tam pievienoto dokumentu skaits un samaksāta tiesvedības nodeva un šķīrējtiesneša (-u) honorārs, Šķīrējtiesas Padome pieņem lēmumu:

par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;
par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;
par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

20. pants. Prasības pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Šķīrējtiesas Padome atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja:

strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai;
prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību;
Šķīrējtiesas tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;
strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums izbeigt tiesvedību sakarā ar prasītāja atteikšanos no prasības vai pušu izlīguma apstiprināšanu;
lieta nav piekritīga Šķīrējtiesai;
prasības pieteikumu prasītāja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota Reglamentā noteiktajā kārtībā.

(2) Padomes atteikums pieņemt prasības pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 2. un 6.punkta pamata nav šķērslis tāda paša Pieteikuma iesniegšanai Šķīrējtiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi.

21. pants. Atbildētāja paskaidrojumi (atsauksme) uz prasību un pretprasība

(1) Pēc lēmuma par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanas Šķīrējtiesa nosūta atbildētājam Pieteikuma norakstu paskaidrojuma (atsauksmes) sniegšanai.

(2) Paziņojumā noteiktajā termiņā atbildētājam ir jāiesniedz Šķīrējtiesai Reglamenta 15.pantā noteiktajā eksemplāru skaitā paskaidrojums (atsauksme), kurš satur šādu informāciju:

iebildumus pret prasību un pierādījumus, kas tos apstiprina;
norādi par šķīrējtiesnesi, kuru puse izvirza strīda izskatīšanai, ja puses vienojušās par trīs šķīrējtiesnešu sastāvu, un viedokli par Šķīrējtiesas iecelto šķīrējtiesnesi, ja strīds tiek izskatīts viena šķīrējtiesneša sastāvā;
viedokli par strīda izšķiršanas vietu, piemērojamo likumu un šķīrējtiesas valodu;
citus apstākļus, kurus atbildētājs uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

(3) Ja atbildētājs vēlas celt jebkādus iebildumus par Šķīrējtiesas līguma (klauzulas) spēkā esamību vai iespēju to piemērot, vai iesniegt pretprasību, tam ir jābūt iekļautam paskaidrojumā (atsauksmē).

(4) Paskaidrojuma (atsauksmes) norakstu ar pievienotajiem dokumentiem Šķīrējtiesai ir jānosūta prasītājam.

(5) Prasītājam ir tiesības sniegt atsauksmi uz jebkuru pretprasību Šķīrējtiesas norādītajā termiņā.

(6) Atbildētāja paskaidrojuma (atsauksmes) nesniegšana noteiktajā termiņā nav šķērslis lietas iztiesāšanas uzsākšanai.

(7) Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja:

starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;
pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;
pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīgā izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(8) Pretprasību, ko pieņēmusi Šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

22. pants. Termiņi

(1) Strīda izskatīšanas diena tiek noteikta, ievērojot Latvijas Civilprocesa likuma normas ne vēlāk kā 2 (divu) mēnešu laikā no prasības pieteikuma saņemšanas dienas un lieta tiek izskatīta bez vilcināšanās, iespējami īsā laikā. Šķīrējtiesa nepieciešamības gadījumā var pagarināt noteiktos termiņus.

(2) Procesuālās darbības izpilda šajā Reglamentā un Civilprocesa likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā Reglamentā un Civilprocesa likumā nav noteikti, tos nosaka Šķīrējtiesa.

(3) Šķīrējtiesa var pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņus, ja uzskatīs to par lietderīgu, bet šķīrējtiesas noteiktie dokumentu iesniegšanas termiņi nedrīkst pārsniegt 45 (četrdesmit piecas) dienas.

(4) Lai aprēķinātu termiņus saskaņā ar šo Reglamentu, termiņu tecējums sākas nākamajā dienā pēc korespondences saņemšanas, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi, vai ceturtajā dienā pēc dienas, kad tā nosūtīta adresātam pēc uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas juridiskās adreses – ja tās nevar noskaidrot saprātīgā ziņu ievākšanas ceļā – adresāta pēdējā zināmajā dzīvesvietā vai uzņēmuma atrašanās vietā.

(5) Ja termiņa pēdējā diena sakrīt ar oficiālu svētku dienu vai brīvdienu, kas ir adresēta dzīvesvietā vai uzņēmuma juridiskajā adresē, termiņš tiek pagarināts līdz tuvākajai darbadienai.

(6) Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana:

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.
Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.
Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to izlemj šķīrējtiesas Padomes priekšsēdētājs (vai tā pilnvarots Padomes loceklis).

23. pants. Strīda izskatīšana bez pušu piedalīšanās

Ja kāda no pusēm bez attaisnojoša iemesla neierodas uz Šķīrējtiesas sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

24. pants. Strīda izskatīšanas atlikšana

(1) Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.

(2) Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:

ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;
pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
pēc savas iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai.

(3) Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar pavēstēm.

25. pants. Šķīrējtiesas procesa apturēšana

(1) Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:

mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdēta tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
puse zaudējusi rīcībspēju;
šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpējā vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu;

(2) Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieku vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

puse slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;
šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi.

26. pants. Šķīrējtiesas izmaksas

(1) Šķīrējtiesas izmaksas sastāv no:

tiesvedības nodevas;
samaksas šķīrējtiesnesim;
Šķīrējtiesas administratīvajām izmaksām;
samaksas ekspertiem, sekretāram un tulkiem, kurus apstiprina Šķīrējtiesa;
kompensācijas šķīrējtiesnesim (-šiem) par izdevumiem šķīrējtiesas procesa laikā, tajā skaitā arī ceļa izdevumiem.

(2) Taisot spriedumu, Šķīrējtiesa lemj par šķīrējtiesas izmaksu sadalīšanu starp pusēm, ņemot vērā lietas iznākumu un citus apstākļus.

(3) Pēc puses lūguma Šķīrējtiesa spriedumā piespriež zaudējušajai pusei kompensēt otrai pusei šķīrējtiesas izmaksas, izdevumus par juridisko palīdzību un citus izdevumus saistītus ar lietas izskatīšanu.

(4) Šķīrējtiesa nosaka šādu izdevumu par eksperta pakalpojumiem sadales kārtību:

procesa dalībnieks, kurš pieprasa uzaicināt lietā ekspertu, sedz izdevumus par eksperta pakalpojumiem;
ja vairāki procesa dalībnieki pieprasa uzaicināt lietā ekspertu, izdevumus par eksperta pakalpojumiem sedz pieprasītāji līdzīgās daļās.

27. pants. Iebildumi

(1) Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās Šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz Šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.

(2) Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesa.

(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

28. pants. Sēdes protokols un šķīrējtiesas dokumenti

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa un ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.

(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.

(3) Protokolu paraksta Šķīrējtiesas sastāvs un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un izteikt iebildumus vai piezīmes 3 (trīs) dienu laikā pēc protokola sagatavošanas Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj konkrētais Šķīrējtiesas sastāvs.

(4) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) Šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk nekā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

(5) Procesa dokumenti pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā Šķīrējtiesā.

29. pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Šķīrējtiesa spriedumu taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls kāpēc nav viņa paraksta.

(2) Šķīrējtiesas spriedumā norāda:

šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.

Šķīrējtiesas sastāvu;
sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
ziņas par pusēm,
strīda priekšmetu;
sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
sprieduma labprātīgas izpildes termiņu;

30. pants Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to,
puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai;
fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.

31. pants. Kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma.

Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas spiedogu.

32. pants. Sprieduma saņemšana

Pēc sprieduma pieņemšanas un šķīrējtiesas izmaksu pilnīgas nomaksāšanas, Sekretariāts nekavējoties pusēm nosūta sprieduma norakstus.

33. pants. Pārrakstīšanās un matemātisko kļūdu labošana

(1) Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt Šķīrējtiesu:

izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
30 dienu laikā no sprieduma taisīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.

(2) Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.

34. pants. Šķīrējtiesas nolēmumu stāšanās likumīgā spēkā

(1) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.

(2) Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmuma noteiktajā termiņā.

(3) Ja Šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās adreses ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu Šķīrējtiesas
nolēmuma piespiedu izpildei.

(4) Jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi regulē Latvijas Civilprocesa likuma noteikumi.

35. pants. Lietas izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Šķīrējtiesa var no jauna izskatīt lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme un kuri nebija un nevarēja būt zināmi pieteicējam. Šādu pieteikumu ieinteresētā puse var iesniegt vispārējā kārtībā mēneša laikā no dienas, kad atklāti apstākļi.

36. pants. Izlīgums

(1) Izlīgums ir vienošanās, ar kuru tās dalībnieki kādu apstrīdamu vai kā citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.

(2) Katrs izlīdzējs vai nu pavisam, vai tikai daļēji atsakās no sava prasījuma un tā vietā iegūst jaunu, no izlīguma izrietošu prasījumu.

(3) Jebkurš strīds, izņemot Latvijas Civilprocesa likumā noteiktos ierobežojumus, var tikt nodots izlīguma apstiprināšanai Šķīrējtiesai.

(4) Izlīgums tiek apstiprināts pēc pušu pieprasījuma ar šķīrējtiesas lēmumu. Lēmumam par izlīguma apstiprināšanu ir tāds pats juridiskais spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

(5) Izlīguma apstiprināšana notiek šajā Reglamentā noteiktajā prasības pieteikuma izskatīšanas kārtībā.

(6) Ja puses izlīgumu noslēdz šķīrējtiesas procesa laikā, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.

(7) Izlīgumam jābūt noslēgtam rakstveidā un tajā jānorāda:

fiziskajām personām – vārds, uzvārds, personas kods un deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – dzīvesvieta, kā arī strīda priekšmets un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
juridiskajām personām – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

37. pants. Noslēguma noteikumi

Šajā reglamentā neatrunātie procesa, dokumentu noformēšanas un citi jautājumi tiek risināti saskaņā ar Civilprocesa likumu.