Par šķīrējtiesu
Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesa ir dibināta 2001. gadā un atbilstoši normatīvajam regulējumam reģistrēta kā pastāvīgā šķīrējtiesa Šķīrējtiesu reģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru 40003761592.
Šeit var apskatīt reģistrācijas apliecību
Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesa ir nevalstiska, neatkarīga institūcija, kas darbojas pastāvīgi un ir tiesīga izšķirt civiltiesiskus strīdus starp juridiskām un fiziskām personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas Latvijā vai ārpus Latvijas.
Strīdu izšķiršana Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesā notiek saskaņā ar tās reglamentu, ja vien puses nav vienojušās par citu strīda izšķiršanas kārtību, kā arī ievērojot Civilprocesa likuma Sadaļu par šķīrējtiesu.
Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesā var tikt izšķirts jebkurš civiltiesisks strīds, ja vien strīds nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu jurisdikcijai un ja puses ir rakstiski vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesā.
Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesā var tikt izšķirts jebkurš civiltiesisks strīds, ja vien strīds nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu jurisdikcijai un ja puses ir rakstiski vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Eiropas Komercdarījumu šķīrējtiesā.
Priekšrocības strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā:
Ekonomijas princips
Šķīrējtiesas procesa ilgums, t.i., šķīrējtiesas process, ilgst vidēji 1–3 mēneši, un atšķirībā no vispārējās jurisdikcijas tiesām šķīrējtiesas spriedums nav pārsūdzams apelācijas un kasācijas kārtībā, tādējādi būtiski samazinās kopējais tiesvedības procesa ilgums un tiesvedības izmaksas.
Šķīrējtiesas objektivitāte
Ja strīdu izskata šķīrējtiesas sastāvs no trim šķīrējtiesnešiem, katrai pusei ir tiesības izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi, tādēļ pusēm ir iespēja izvēlēties par šķīrējtiesnesi kompetentu personu, par kuras objektivitāti tai nav šaubu.
Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte
Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un personas, kas nepiedalās lietā, tajā var būt klāt tikai tad, ja puses tam piekritušas. Šķīrējtiesa nav tiesīga spriedumu nodot atklātībai bez pušu piekrišanas.
Strīdus pusēm ir iespējas pašām noteikt šķīrējtiesas procesa norisi,
vienojoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa veidu (mutvārdu vai rakstveida), šķīrējtiesas procesa valodu, šķīrējtiesas procesa norises vietu un citos jautājumos.
Kopējās šķīrējtiesas procesa izmaksas ir saprātīgas, prognozējamas un zemākas,
salīdzinot ar tiesāšanās izdevumiem vispārējās jurisdikcijas tiesās.
Ir nodrošināta šķīrējtiesas spriedumu izpilde citās valstīs
Saskaņā ar 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas konvenciju, kurai ir pievienojusies arī Latvija un vēl vairāk nekā 100 valstu.